Be fun, be creative - win with WOW!
Izveido WordPress mājaslapu saviem spēkiem BEZ MAKSAS!
pop-up koncepts latvijā
Tendences

Pop-up koncepts

Pop-up veikals, restorāns, lounge, bārs, pat klubs nav nekāds superjaunums. Pasaulē šim konceptam ir diezgan liela piekrišana. Un kāpēc gan ne, jo ar noteiktiem nosacījumiem tas ir izdevīgi un ienesīgi visām iesaistītajām pusēm.

Latvijā pop-up veikalu koncepts vēl nav pārāk izplatīts. 2009. gadā Rīgā tika atvērts pirmais Lomogrāfijas pop-up store, bet divus iepriekšējos gadus Kaļķu ielā 3 darbojās Christmas Pop-up Store, kurā iespējams iegādāties dažādas oriģinālas dāvanas, rotas, apģērbus, suvenīrus u. c. lietas. Pavisam īsu brīdi gan pavisam jaunas, gan atdzimušas (restaurētas) mēbeles un interjera priekšmetus jauno un daudzsološo mākslinieku izpildījumā varēja iegādāties arī Berga Bazārā – Old stool pop-up store. Tāpat ir redzēti arī pop-up restorāni. Tomēr, neraugoties uz daudzajiem mēģinājumiem, es uzskatu, ka šim konceptam pagaidām Latvijā nav īsti veicies, tāpēc mēģināju nedaudz vairāk papētīt, kas tam ir par iemeslu.

Neraugoties uz daudzajām pop-up koncepta iespējām, šķēršļu ir visai daudz, tomēr sākumā par iespējām un to, kas tas vispār tāds ir.

 

Pop-up

Tas ir uz īsu brīdi atvērts veikals, restorāns, bārs vai cita iestāde. Piemēram, uzņēmējs, kuram ir laba pazīšanās ar Ziemassvētku rotājumu ražotājiem, rūpnīcā var atvērt īslaicīgu veikalu uz 1,5 mēnešiem – tieši pirms Ziemassvētkiem, kur tad šajā laikā tirgo savu produkciju. Tāpat tas var būt arī, piemēram, ziemas sporta veidu cienītāju lolojums, kuri vēlas nodarboties ar ziemas sporta veidu ekipējumu tirdzniecību un tikai. Protams, lai atpelnītu telpu nomu u. c. izmaksas klusajā sezonā, viņiem būtu jādomā kas cits, tomēr viņus interesē tikai šī inventāra tirdzniecība, tāpēc īslaicīgs veikals ir ideāls risinājums. Un vēl daudz citu piemēru.

Pop-up veikali vai restorāni nav superekskluzīvi aprīkoti un tiem nav īpaša interjera, tas ir vienkārši pašu spēkiem uz īsu brīdi radīts interjers – kā, piemēram, izstādē –, kur ir kāds gaismas elements, nelielas dekorācijas, bet telpās nav veikts īpašs remonts.

Kam tas ir izdevīgi?

Telpu īpašniekiem. Ja viņu telpas nav ideālā stāvoklī un tām ir nepieciešams ilgtermiņa īrnieks vai tās ir pārdošanā, kāpēc gan uz īsu brīdi tikmēr nedabūt atpakaļ vismaz komunālos izdevumus un nodokļus. Varbūt arī vairāk?

Uzņēmējiem, kuri vēlas tirgot tikai sezonas preces: manis jau iepriekš pieminētais ziemas vai vasaras sporta inventārs, lauku labumi – dārzeņi, ogas u. c. rudenī, karnevālu tērpi vai to noma, kancelejas preču veikals pirms mācību gada sākuma u. c. Tāpat pop-up store varētu būt ideāls risinājums jaunajiem uzņēmējiem, kuri vēlas tirgot un/vai ražot preces, bet vēl nav gatavi ilgtermiņa saistībām, tomēr ar savu uzņēmējdarbības uzsākšanas budžetu ir gatavi iet uz visu banku.

Kur ir šķēršļi?

Pārāk mazs materiālais ieguvums. Uzrunāju dažus nekustamo īpašumu uzņēmumus un jautāju par šo konceptu. Atbildē saņēmu to, ka telpu īpašniekiem tas neesot pārāk izdevīgi, jo tas ir īstermiņā. Tāpat nekustamo īpašumu mākleriem tas neesot izdevīgi, jo pārāk maz varot nopelnīt no viena darījuma. Eh… radās secinājums, ka kaut kur to esmu jau dzirdējusi: ja nevar normālu piķi izcelt, vispār nav ko čakarēties. Nožēlojami! Jo tā sākas lielas lietas – tās sākas no mazām. Un ja nu šajā telpā gada laikā ielaižot sešus īrniekus var pelnīt daudz vairāk, nekā gadu meklējot  vienu īrnieku, uzliekot lielu cenu, kuru tas neiztur, bankrotē, un atkal viss sākas no jauna. Atceros, kādreiz Latvijā arī dzīvokļus negribēja izīrēt īstermiņā – tagad SS.lv ir daudz šādu sludinājumu un esmu runājusi ar nekustamo īpašumu aģentiem, kuri specializējušies īstermiņa īrē: viņi atzīst, ka sakārtots īstermiņa dzīvokļu īres koncepts ir daudz ienesīgāks gan to īpašniekiem, gan mākleriem.

Pārāk liels risks

Otrs arguments, ko saņēmu no nekustamo īpašumu aģentiem, ir tāds, ka telpu īpašniekiem tas ir pārāk liels risks, jo varot sabojāt sienas, grīdas un vēl visādas lietas. Nu neesmu Rīgā manījusi tik ļoti daudz ekskluzīvi izremontētu telpu, kur tiešām par to būtu jābīstas. Saprotu, ka telpas ir dažādā stāvoklī: citas ir tik nobružātas, ka ir skaidrs – ja tajās nāks nopietns īrnieks, kosmētisko remontu te uztaisīt vajadzēs. Nu bet tieši tādas telpas ir atbilstošas pop-up konceptam: ja uz sienas būs viena vai divas švīkas vairāk, tas pilnīgi neko nemaina – remonts būs jātaisa tāpat.

Bailes no visa jaunā

Šis ir trešais arguments, kas īstenībā varētu būt galvenais, un tie pārējie divi ir vienkārši attaisnojumi. Cilvēki ir tendēti baidīties no jaunām lietām, baidīties izmēģināt. Ja nu nesanāk? Bet ja nu sanāk?

Ja nu nesanāk, ir skaidrs, ka tad ir jāmeklē vēl tūkstoš citu risinājumu, kuri strādās un sanāks, bet būs vismaz skaidrība par vienu, kas nedod labumu.

Nav vienotas pop-up koncepta organizācijas

Iedomājieties, ja nu kāds uzņēmējs tomēr saņemtos un sāktu to īstenot. Ja nu visi pop-up koncepta veikalu, restorānu, bāru utt. īpašnieki apvienotos un uztaisītu vienotu mājaslapu, sociālo tīklu kontu utt., un sabiedrībai visu laiku vienuviet būtu ieejama informācija par to, kas kur notiek. Tam taču būtu daudz lielāka vērtība. Un varbūt ritenis iegrieztos. Varbūt Rīgā šis koncepts kļūtu populārs – kaut vai tāpēc, ka mums ir tik izteikti četri gadalaiki, līdz ar to daudzu uzņēmēju komercdarbība ir ļoti sezonāla, vai arī tieši dēļ šīs sezonalitātes daudzas idejas nemaz netiek īstenotas. Bet ar šādu scenāriju durvis būtu pavērtas, un tā varētu būt lieta, ar kuru mēs kaut nedaudz varētu sildīt Latvijas ekonomiku.

Web satura eksperte, grāmatas „Pārdotspējīgi teksti interneta mājaslapām” autore, Win With Wow radītāja un autore.